EIROPAS BRĪVPRĀTĪGO DARBS
Biedrība “Kultūras un mākslas projekts NOASS” ir akreditēta nosūtītājorganizācija un uzņēmējorganizācija Eiropas brīvprātīgajam darbam (EBD).
Eiropas brīvprātīgais darbs ir iespēja doties uz kādu no Eiropas valstīm jauniešiem no 18 – 30 gadiem un 2 līdz 12 mēnešus strādāt kā brīvprātīgajam, palīdzot uzņemošajai organizācijai realizēt tās mērķus ar savām idejām un darbu.
Kultūras un mākslas projekts NOASS jo īpaši priecāsies par jauniešiem, kas vēlēsies strādāt kultūras jomā, taču programmai var pieteikties jebkurš, arī ar kultūras jomu nesaistīts, jaunietis. Galvenais vērtēšanas kritērijs ir pretendenta motivācija.
Vairāk informācijas par brīvprātīgo darbu
Kontaktpersonas:
Alise Vetrova
tel./fakss: +371 67703241
mob.t. +371 26348218
e-pasts: alise@noass.lv
Kate Zilgalve
tel./fakss: +371 67703241
mob.t. +371 29138556
e-pasts: kate@noass.lv
NOASS – Nosūtītājorganizācija - Realizētie apmaiņas projekti un brīvprātīgie:
- GIGOS 2012/2013
- P60 (2) 2011/2012
- Camaleon 2011/2012
- Mains d’œuvres 2011/2012
- Water.Sinking Cities. 2010
- Stanica 2010/2011
- Pekarna Magdalenske Mreže 2010/2011
- REGENLAB 2009
- P60 2009/2010
- Ankara – What is EU? 2009
GIGOS
Laima Āze no 2012. gada februāra līdz 2013. gada februārim ir brīvprātīgā bērnu un jauniešu centrā ” GIGOS Genk Zuid” Genkā, Beļģijā.
Laima par savu pieredzi [Martā]: “Lai gan savu projektu uzsāku tikai pirms mēneša, pirmie iespaidi jau ir iegūti gan par Eiropas brīvprātīgo darbu (EBD), gan par Beļģiju.
Savu darba dienu es iesāku ar valodas kursiem, par cik dzīvoju flāmiski runājošajā Beļģijas daļā, apgūstu nīderlandiešu valodu. Manā darbā bez valodas zināšanām ir grūti strādāt, jo darbs pārsvarā ir ar bērniem un bērni angļu valodu nesaprot. Pēc tam dodos uz Genk Zuid, kur veidoju aktivitātes priekš bērniem un kopā ar citiem brīvprātīgajiem tās arī īstenojam. Nākamie projekti ir saistīti ar Lieldienām, tajās plānoju krāsot olas kā Latvijā… esmu apmierināta arī ar kolēģu atsaucību un uzticība, nākotnē noteikti īstenošu lielākus projektus.
Dzīvoju kopā ar vēl trīs brīvprātīgajiem no Spānijas, Itālijas un Ungārijas. Pagaidām mums kopā iet jautri. Par cik Genk nav īpaši daudz izklaides iespējas mēģinām atrast veidus kā sevi izklaidēt, piemēram, atklājām iespēju ļoti lēti apmeklēt boksa nodarbības!! Kopā arī nedaudz apceļojam Beļģiju.
Pati valsts, manuprāt, ir jocīgākā vieta uz pasaules. Tā sastāv no vairākām daļām – Flandrijas un Valonijas. Flandrija ir flāmu daļa, bet Valonija franciski runājošā daļa. Protams, kā atsevišķa daļa ir uzskatāma arī Brisele un maz mazītiņš nostūris, kurā runā vāciski. Katrai daļai viss ir savs – sākot ar starppilsētu autobusu kompānijām, beidzot ar vietējo televīziju un radio. Pat Eiropas Brīvprātīgā darba ‘on-arrival trainig’ (iebraukšanas apmācība) katrai daļai ir savs. Šajā valstī cilvēkiem ļoti patīk vienkāršas lietas sarežģīt līdz nepazīšanai.
Bet, protams, visā visumā Beļģija ir jauka. Cilvēki ir neizsakāmi draudzīgi un atvērti pirmajā nedēļā pat tiku ielūgta uz Marokāņu kāzām! Tikai varēja būt nedaudz saulaināks…”
P60 (2)
Jau otrais brīvprātīgais no Latvijas ir devies uz P60. Līdz šim mūsu sadarbība ir turpinājusies veiksmīgi.
Reinis Jaunais par savu brīvprātīgā darba pieredzi: “EBD man klājas diezgan forši. Strādāju Nīderlandē, klubā ar nosaukumu P60. Klubs atrodas Amstelvenē, kas ir ‘gandrīz’ Amsterdama. Klubs varbūt nav tas pats lielākais šajā galā, taču lielajā zālē var sabāzt gandrīz 700 cilvēkus. Sākumā šeit pārsvarā darbojos ar pasākumu apskaņošanu, kas man kā mūziķim šķita ļoti noderīgi. Tagad gan vairāk darbojos ar gaismām un VJ-oju elektroniskās mūzikas pasākumos, jo, godīgi sakot, tas man šķiet interesantāk kā mūžīgi apkalpot grupas un DJ-us. Pie tam te ir daudz dažādu gaismu un ir kur izpausties!
Papildus tam īstenoju arī savu projektu – ģitāras meistarklases. Drīz šis 4 mēnešu projekts jau būs noslēdzies ar koncertu kluba kafejnīcā, kur mani ‘studenti’ rādīs, ko nu būs iemācījušies. Ar laiku iespējams uz P60 dabūsim uzspēlēt pāris grupas no Latvijas kāda cita projekta ietvaros, taču tas nu vēl ir uz vareni lielas jautājuma zīmes…
Dzīvoju kopā ar vēl pāris EBS cilvēkiem kādā izbijušā skolā – priekš Nīderlandes, kur viss vienmēr ir maziņš (izņemot pašu cilvēku izmērus, protams), milzīga platība. Grēks jau sūdzēties, taču uzkopt šo platību gan reizēm ir baigais slinkums. Mācos sadzīvot ar franču īpatnībām (te viņi ir veseli 2). Ar serbu, kā jau austrumeiropieti, gan sadraudzējāmies labi ātri. Paši nīderlandieši gan dažreiz arī nav cilvēki ar to visvieglāk panesamo mentalitāti (subjektīvs viedoklis), taču kaut kā mūsu klubā šķiet ir savākušies vislabākie ļautiņi no visiem. Sākumā man varbūt bija mazliet grūti pierast pie tā, ka te nav gluži tā Latvijas draugu bara, kas regulāri nāktu ciemos (nīderlandieši reti iet viens pie otra ciemos uz mājām), bet nu jau ir arī saradušies visvisādi muzikāli cilvēki, kas nes pie manis dažādus instrumentus un tad nu kopā spēlējam. Tagad jau arī šeit sākas pavasaris, droši vien ar vietējiem daudz vizināsimies apkārt ar ģitāru pa parkiem un priecāsimies.”
Camaleon
Vita Kalniņa par Brīvprātīgo darbu: “Mans projekts, kurā jau esmu iesaistījusies sešus mēnešu (projekts pašreiz ir tieši pusē un beigsies 2012. gada 1. septembrī) norisinās Lihtenšteinā, vienā no mazākajām valstiņām Eiropā. Mans projekts ir darbs ar jauniešiem Vaducas pašvaldības paspārnē esošā jauniešu centra “Camaleon” ietvaros. Pieteicos šim projektam, jo mani interesēja šis reģions un cilvēki, kas šeit dzīvo, Alpu ielejās. Iepriekš biju studējusi Kultūras akadēmijā Starptautiskos kultūras sakarus Latvija – Vācija un nolēmu iepazīt arī šo vācvalodīgo zemju kultūru, valodu, ģeogrāfiju, vēsturi un daudzas citas jomas un, protams, iesaistīties Eiropas Savienības neformālās izglītības programmā Eiropas Brīvprātīgais darbs. Agrāk nekad nebiju strādājusi ar jauniešiem un tas bija un arī joprojām ir vislielākais izaicinājums, jo darbs ar pusaudžiem nekad nav viegls, taču ārkārtīgi interesants. Bieži tie ir ļoti vienkārši darbi, kurus liek veikt brīvprātīgajam, taču no tiem nav jābaidās un jātur acis vaļā, kā tu vari savu laiku lietderīgi projektā izmantot. Nav jānāk ar lielām ambīcijām, brīvprātīgais darbs šajā mazajā valstī vairāk ir kā pašrefleksija nekā ambicioza darbošanās ar lieliem pienākumiem.
Tā ir iespēja mācīties dienu un nakti, turklāt mērķus ir jānosprauž pašam. Tos neviens nevarēs pateikt priekšā. Es, piemēram, izvirzīju sev kā mērķi mācīties ģitārspēli un apgūt vietējo dialektu. Tas man pagaidām vēl nav izdevies pilnībā, taču ceļš uz mērķi ir svarīgāks par pašu mērķa sasniegšanu. Uzskatu, ka es gūstu no šī darba vairāk nekā tie brīvprātīgie, kuri nezina šīs zemes valodu. Tā ir liela priekšrocība, jo valodas zināšanas ļauj jau no paša sākuma brīvi komunicēt ar vietējiem.
Brīvprātīgais darbs ir process, kura laikā tu saproti, ka esi kaut kā lielāka sastāvdaļa. Tas ir saistīts ar pilsoniskās apziņas radīšanu vispirms brīvprātīgajos pašos. Tā ir tāda, kā revolūcija no iekšienes pašā Eiropas Savienībā, kuru veic jaunieši ar savu darbu iesaistoties šajā programmā. Pēc šiem projektiem mēs visi dosimies kur nu kurais, taču jau ar citu skatu gan uz zemi, kurā darījām brīvprātīgo darbu, gan uz Eiropu, gan uz mūsu pašu zemēm un uz sevi. Eiropas brīvprātīgie ir sabiedrības aktīvākie un radošākie cilvēki, kuri nebaidās sevi izaicināt, piedalīties, strādāt, būt aktīvam un mainīties un tādā veidā mainīt kaut vai mazu daļiņu savas apkārtnes. Taču ar mazajām lietām sākas kaut kas lielāks. Vai esi gatavs piedalīties arī tu?”
Mains d’œuvres
Inga Lāce no 2011. gada februāra līdz 2012. gada janvārim bija Eiropas Brīvprātīgajā darbā kultūras centrā „Mains d’œuvres”, Sentuānā, Francijā .
„Projekta pirmo daļu pavadīju, apgūstot franču valodu un iepazīstot organizācijas darbību, vērojot un piedaloties koncertu, izrāžu un izstāžu rīkošanā, pildot dažādus administratīvus un komunikāciju darba pienākumus. Gada otrā puse savukārt noritēja daudz intensīvāk, uzņemoties aizvien vairāk atbildības, piemēram, organizējot Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumu septembrī. Oktobrī pārvācos uz Bordo, lai neatkarīgajam kultūras centram TNT palīdzētu sarīkot gadskārtējo „Trans Europe Halles” tīkla tikšanos par tēmu „Apkaimes”. Novembrī, atgriežoties Sentuānā, bija jāveic pēdējie sagatavošanās darbi Latviešu video mākslas vakaram, savukārt decembrī tika realizēts projekts, pie kura strādāju visilgāk – kopš jūnija – vizuālās mākslas darbu izsole, kurā piedalījās vairāk nekā 70 mākslinieki, kas 10 gadu laikā bija iesaistījušies centra vizuālās mākslas programmā.”
Kultūras centra „Mains d’œuvres” darbībā apvienotas vairākas savstarpēji viena otru papildinošas funkcijas. Tas, pirmkārt, sniedz atbalstu un nodrošina telpas radošajam procesam un projektu prezentācijām vairāk nekā 50 māksliniekiem rezidencēs teātra, dejas, mūzikas, vizuālās mākslas un jauno mediju jomās. Otrkārt, tas piedāvā publikai visu iepriekš minēto jomu pasākumus, un, treškārt, cenšas aktīvi strādāt ar ilgtspējīgas attīstības jautājumiem gan organizācijas iekšienē, gan apkārtējā vidē, aktīvi iesaistot kultūras dzīvē vietējo sabiedrību – Sentuānas iedzīvotājus.
Arī Mains d’œuvres ir TEH (Trans Europe Halles) biedrs.
Water. Sinking Cities. – P60 un NOASS
8 mēdiju mākslinieki no 2 valstīm – Nīderlandes un Latvijas ir iesaistīti 2 radošās apmaiņās. Veidojot materiālus iedvesmojoties no apmaiņām šajās valstīs un izmantojot audio vizuālus izteiksmes līdzekļus, no š.g. jūnija līdz septembrim, katrā organizācijā tiks prezentēti mākslinieku grupu darba projekti.
Pēc 1 mēneša komunikācijas mājaslapā internacionālās mākslinieku grupas darbojas pie kopīgā projekta iedvesmojoties no tēmas: Ūdens – dabas elements un tā atspoguļojums Grimstošu pilsētu aspektā. Nākamais projekta etaps ir apmeklēt katru projekta pilsētu – Rīgu (21.-27. Jūnijs 2010.g.) un Amstelvēnu (13.-19. Septembris 2010.g.), veicot pētījumus vietējā vidē un sagatavojot audio vizuālus darbus dzīvajai performancei.
Apmaiņu starplaikā mākslinieki turpina komunicēt projekta mājaslapā – daloties pieredzē par iepriekšējo etapu, ievietojot audio vizuālos materiālus no Rīgas posma, kā arī gatavojas nākamajai apmaiņai Amstelvenē. Šajā mājaslapā katram māksliniekam ir savs profils un grupas kādās dalībnieki ir izveidojuši. Ikviens ir aicināts dalīties pārdomās un atstāt komentārus par mākslinieku projektiem tajā.
Stanica
Stanica Žilina – Záriečie – Staņicas kultūras centrs. Klāra Grundšteinas projekts “Stanica, Open Cultural Spac”
15.07.2010.-15.10.2011
Klāra par savu EBD pieredzi esot vēl uzņēmējorganizācijā: “Ir pagājis jau vairāk kā pusgads kopš darbojos kā brīvprātīgā Slovākijas pilsētā Žilinā kultūras centrā Staņica. Staņica tulkojumā no slovāku valodas nozīmē stacija. Un mana darba vieta, papildus tam, ka ir kultūras centrs, vēl aizvien ir funkcionējoša stacija ar vilcieniem, kas regulāri piestāj, un pensionāriem, kas nāk uzreiz pēc vismaz trīs vilcienu sarakstiem. Staņicas kolektīvs ir kā ģimene. Ne pārāk liela, toties ar suni. Ar brīvprātīgajiem, kas atbrauc un vairs nevēlas doties projām un kopš vakardienas ar jaunām, baltām klavierēm.
Mani ikdienas pienākumi Staņicā pārsvarā ir daudz un maziņi. Es strādāju bārā (vismaz reizi nedēļā, kā jebkurš cits no Staņicas darbiniekiem), sagatavoju un tirgoju biļetes uz pasākumiem, reizēm arī filmēju kādus no pasākumiem, sakārtoju viesu istabiņu pa nakti palicējiem, iznēsāju plakātus. Pēdējā laikā arvien vairāk taisu plakātus dažādām Staņicā notiekošām akcjām. Šobrīd gatavojamies drukāt brīvprātīgo pastkarti sietspiedes tehnikā un iesaistīt tajā citus brīvprātīgos palīgus. Un jūnija sākumā ir ieplānots grupēt ļaudis divdienu plenēram, kam vajadzētu izvērsties par diezgan patīkamu izbraukumu zaļumos ar nelielu radošu ievirzi.”
Pekarna – Magdalenske Mreže
Kopš 2010. gada janvāra Ieva Strazdiņa darbojas kā brīvprātīgā neatkarīgās kultūras organizācijā „Pekarna Magdalenske Mreže”. Ieva 12 mēnešus pavadīs Mariborā (Slovēnijā), aktīvi darbojoties organizācijas ikdienas dzīvē, palīdzot rīkot koncertus un filmu vakarus.
Pekarna Magdalenske Mreže ir nevalstiska, bezpeļņas institūcija. Tā ir dibināta kā organizācija, lai veicinātu un atbalstītu projektu sadarbību starp personām un grupām, kas veic mākslas, kultūras, izglītības, pētniecības, ekoloģisko, informatīvo un humānās palīdzības aktivitātes. Centru izveidoja 1996.gadā trīs dažādas apvienības (Asociācija dolphine draugi, Alternatīvās mūzikas darbnīca, Galerijas māja). Tas atrodas bijušajā militārajā maiznīcā, kas tika pārņemta 1994.g., un tagad ir lielākais alternatīvais kultūras centrs ziemeļu-austrumu Slovēnija.
Arī Pekarna ir TEH (Trans Europe Halles) biedrs.
P60
Kultūras un mākslas projekts “NOASS” sadarbībā ar vienu no lielākajiem neatkarīgajiem kultūras centriem Eiropā un TEH biedru – P60 (Podium voor pop, cultuur en media) Amstelvēnā rudenī uzsāka gadu ilgu EBD projektu GLOBALSTAGE, kura laikā P60 uzņēma brīvprātīgo no Latvijas – Lindu Kononi. Linda kopīgi ar citiem brīvprātīgajiem no P60 uzrakstīja un vada jauniešu apmaiņas projektu Water. Sinking Cities.
P60 ir kultūras centrs, kas atrodas Amstelvēnā – netālu no Amsterdamas lidostas – un kur satiekas māksla, mūzika, kultūra un multimēdija. Centrs savu aktīvo darbību uzsāka 2001. gada 1. novembrī. Galvenokārt P60 ir rīko multimedijas, literatūras, teātra un modes radošās darbnīcas, koncertus un deju vakarus, kā arī sadarbojas ar citiām vietējām kultūras institūcijām un mākslas skolām.
REGENLAB: New Cartographies of the Creative Cities
Kultūras un mākslas projekta “NOASS” komanda, jauniešu apmaiņas projekta REGENLAB: New Cartographies of the Creative Cities ietvaros, 2009.g. oktobra sākumā devās uz Portugāli.
No 1. līdz 12. oktobrim Porto notika vienpadsmit dienu ilga radošā darbnīca, kurā piedalījās jaunieši no Francijas, Lietuvas, Latvijas, Spānijas un Portugāles. Galvenais projekta uzdevums bija pētīt urbāno vidi un notiekošos procesus tajā no dažādiem skatu punktiem. Dalībniekiem 11 dienu lakā bija iespēja izstrādāt jaunu Porto pilsētvides plānojumu, ar kuru varēja iepazīties izstādē un Porto pilsētā projekta beigās.
Projekta realizētāji un uzņēmējorganizācija ir IDEIAS EMERGENTES, kura vairākus gadus ir kultūras un mākslas projekta “NOASS” sadraudzības partneris. EVS programmas ietvaros IDEIAS EMERGENTES 2008. gadā uzņēma Inetu Želvi un 2009. gada pirmajā pusgadā Anniju Senakolu un Kristinu Lukjansku.
No 3. līdz 11. augustam (2009) Ankarā, Turcijā notika jauniešu apmaiņas programma “What is EU?”. Karstā Turcijas saule un kontrastainā Ankaras pilsētvide netraucēja jauniešiem no Turcijas, Rumānijas, Portugāles, Grieķijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Slovākijas, Latvijas un Francijas būt ieinteresētiem svarīgākajos un aktuālajos notikumos, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības tematiku. Aktīvās nodarbības, diskusijas, izbraucieni pa pilsētu un ārpus tās veicināja jauniešu iniciatīvu un vēlmi mainīt uzskatus gan par Eiropas Savienības dalībvalstu, gan Turcijas pilsoņiem un tradīcijām.
©2009 NOASS - tālr: +371-2947-4401 / fax: +371-6716-7161 / AB - Dambis 2, Rīga, LV-1048, Latvija